Kazino pirmsākumi

Ruletes vēsture

Rulete franču valodā nozīmē "mazais rats", un tā galvenokārt attīstījās Francijā. Pirms ruletes rata izgudrošanas tika spēlētas arī citas spēles arī līdzīgiem noteikumiem un vinnestiem, taču tajās skaitļi tika izvilkti no maisiņa vai arī noteikti kāršu izspēlē. Itālijā šīs spēles sauca par "biribi" (to savos memuāros aprakstīja Kazanova) un "hoca". Anglijā tās tika sauktas par "rowlet", "roly poly" un "ace of hearts".

Ruletes vēsture: senie laiki
Franču matemātiķis un izgudrotājs Blēzs Paskāls (šļirces, hidrauliskās preses un kalkulatora izgudrotājs), iespējams, izgudroja ruleti 17. gadsimta vidū. Viņa sarakste ar Pjēru Fermā (matemātiskās analīzes attīstītājs) noveda līdz varbūtību teorijai. Viņu darbs sākās kā atbilde uz Ševaljē de Merē jautājumu par metamo kauliņu spēli. Paskāls ziedoja ievērojamu daļu savas dzīves, mēģinot izgudrot mūžīgās kustības ierīci. 1655. gadā, vienā no viņa neveiksmīgajiem mēģinājumiem, viņš izveidoja griežamo ratu, kas darbojās gandrīz bez berzes.

Ruletes vēsture: 19.-21. gadsimts
Mūsdienās pazīstamais rats, noteikumi un spēles nosaukums pirmo reizi parādījās 18. gadsimta deviņdesmitajos gados Parīzē, Francijā. 19. gadsimta laikā visā Eiropā rulete kļuva par populāru kazino spēli, pateicoties franču brāļiem Fransuā un Luijam Blankiem. 1843. gadā Bādhomburgā viņi atvēra Kursaal kazino, kurā bija spēles rats ar vienu nulli. 1863. gadā Fransuā Blanks ieguva atļauju organizēt spēles Monako, tādējādi Montekarlo pirms Pirmā pasaules kara kļuva par galveno vietu, kurp cilvēki devās spēlēt kazino. Pateicoties brāļu Blanku "vienas nulles" ruletes ratam, šī spēle kļuva tik populāra (un peļņu nesoša, pat ar nelielo statistisko kazino pārsvaru), ka radās leģenda par to, ka brāļi ir noslēguši līgumu ar pašu nelabo, apmaiņā pret "rata noslēpumiem" atdodot velnam savas dvēseles. Viens no leģendas faktiem ir tāds, ka ruletes rata skaitļu summa ir 666. (Leģenda ignorē to, ka brāļu Blanku izgudrojums, respektīvi rats bez 00, šo skaitļu summu nemaina.)

Blackjack vēsture

Blackjack pašreizējā popularitāte aizsākās, pateicoties iespējamībai spēlētājiem gūt virsroku un pārspēt kazinoDr. Edvarda O. Torpa grāmata Beat the Dealer ievērojami palielināja iemaņu līmeni un kazino blackjack spēlētāju skaitu. Blackjack gandrīz jau 50 gadus ir matemātiķu un analītiķu iecienītākā kazino spēle. Par blackjack spēli ir sarakstīts vairāk nekā par jebkuru citu kazino spēli. Pirms tiešsaistes pokera blackjack bija daudz populārāks izpētes objekts nekā pokers.

Neskatoties uz pētījumiem, lielākā daļa cilvēku, kuri raksta par blackjack, ir pievērsuši maz uzmanības blackjack vēsturei. 2006. gadā vadošais blackjack autors Arnolds Snaiders savā grāmatā The Big Book of Blackjack (Cardoza Publishing) pētīja blackjack izcelsmi un spēles, kas pastāvēja iepriekš. Deivid Parlets, britu autors un spēļu izgudrotājs, par blackjack vēsturi ir sarakstījis arī grāmatas un publicējis rakstus internetā.

Blackjack spēles galvenie elementi ir šādi: kāršu komplekts, spēlētājs spēlē pret dīleri, uzvarētāju nosaka kāršu skaitliskā vērtība.

Blackjack vēsture: senie laiki
Vissenākā spēle, kurā ir atrodami šādi elementi, ir spāņu spēle veintiuna (jeb 21). Migels de Servantess, romāna "Dons Kihots" autors, to ir pieminējis savā grāmatā "Rinkonete un Kortadiljo", kas 1613. gadā tika publicēta kā viena no viņa divpadsmit "Paraugnovelēm". Azartspēle ar nosaukumu "veintiuna" rakstos parādās jau 1440. gadā (kaut arī tāds nosaukums ir vairākām savstarpēji nesaistītām spēlēm).

17. gadsimtā Anglijā šīs spēles paveids tika saukts par "bone ace". Servantesa stāstā un "bone ace" spēlē, kuru 1674. gadā Charles Cotton aprakstīja grāmatā "The Complete Gamester ", dūža vērtība bija viens vai vienpadsmit punkti. Blackjack spēles franču priekšteča nosaukums ir "quinze" (jeb "15"). Šī spēle pirmo reizi parādījās 16. gadsimtā, un Francijas kazino tā bija populāra līdz pat 19. gadsimtam. Itāļu kāršu spēle "sette e mezzo" (jeb "7,5") tika spēlēta 17. gadsimta sākumā. "Sette e mezzo" spēlē tika izmantota 40 kāršu kava (bez astotniekiem, devītniekiem un desmitniekiem). Pārējo kāršu vērtība bija vienāda ar to skaitlisko lielumu, bet par kalpu, dāmu un kungu tika piešķirts puspunkts.

1780. gadā Spa kazino Beļģijā tika spēlēta vēl viena franču spēle "trente-et-quarante" (jeb "30 un 40"). Atšķirībā no citām tā laika spēlēm, "trente-et-quarante" bankas turētājs bija kazino. Tas nozīmē, ka kazino spēlēja pret spēlētājiem, pieņemot vai izmaksājot spēlētāju uzliktās likmes. Šī bija pirmā spēles versija, kurā tika piedāvāta apdrošināšanas likme.

Modernā blackjack noteikumi 18. gadsimta vidū parādījās franču spēlē "vingt-un" (vai "vingt-et-un" jeb "21"). 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā Francijā šīs spēles entuziastu vidū bija gan Grāfiene Dibarī, gan Napoleons Bonaparts.

Blackjack vēsture: 19.-21. gadsimts
19. gadsimtā Amerikā kazino tika pieņemti divi noteikumi, kas palielināja spēlētāju izredzes. Spēlētājiem tika atļauts apskatīties vienu no dīlera kārtīm, dīlerim bija jāņem vēl viena kārts pie 16 vai mazāk punktiem un jāpaliek pie 17 vai vairāk punktiem. 20. gadsimta sākumā šī spēle kļuva pazīstama kā "Blackjack". Tas notika pateicoties īslaicīgai akcijai, kurā par 21 punkta kombināciju ar pīķa dūzi un pīķa vai kreiča kalpu tika piešķirts bonuss.

Pateicoties Dr. Torpa, kā arī citu spēlētāju un analītiķu pētījumiem, blackjack kļuva par populārāko kazino galda spēli. Kaut arī kazino ir tikai ieguvuši no spēles pamata stratēģijas un kāršu skaitīšanas attīstības, kopumā tie to neatbalsta. Neskatoties uz to, ka vairākos tiesas lēmumos ir atzīts, ka kāršu skaitīšana nav krāpšanās, lielākajā daļā valstu kazino ir tiesības jebkādu iemeslu dēļ aizliegt spēlētājam spēlēt. Katrs kazino var izmantot arī savādākus blackjack noteikumus (dažreiz tie atšķiras pat pie katra galda) - atšķirīgs kavu skaits, atšķirības kāršu jaukšanā, dīlera rīcība pie "soft 17", sadalīšanas un dubultošanas ierobežojumi, padošanās iespējas pieejamība.

Blackjack kāršu skaitītāju vinnesti un zaudējumi ir aprakstīti tādās grāmatās kā Kena Astona "The Big Player" (1977) un Bena Mezrika "Bringing Down the House" (2002). Pēc Mezrika grāmatas tika uzņemta populārā filma "21".

Craps vēsture

Vārds "craps" ir amerikanizēta 19. gadsimta franču vārda "crabs" versija. Crabs bija termins, ar kuru apzīmēja divus dūžus, viszemāko iespējamo kombināciju spēlē hazard, tā ir kauliņu spēle, kas kalpoja par pamatu mūsdienu "craps". Līdzīgi franču vārds "crapaud" jeb "krupis" apzīmēja cilvēku ieņemto pozu, kad tie spēlē metamos kauliņus, pietupušies uz grīdas vai trotuāra, lai labāk tos redzētu.

Craps vēsture: senie laiki
Kauliņu spēles ir pastāvējušas jau kopš civilizācijas pirmsākumiem. Arheologi Mezopotāmijā (Ziemeļirākā) ir atraduši metamos kauliņus ar sešām skaldnēm, kuru vecums ir 3000 gadi p.m.ē. Skaitļu vietā tie tika iezīmēti ar augļu kauliņiem. Tāpat ir atrasts metamais kauliņš no Pompejas, bet Ēģiptē uziets kaļķakmens kauliņš, kura vecums ir 600 gadi p.m.ē.. Daži no kauliņiem bija izgrebti no kuba formas cūku kauliem un aitas papēža kaula, tādējādi arī radās nosaukums kauliņu mešana. Daudziem Romiešu imperatoriem patika metamo kauliņu spēles. Jūlijs Cēzars, pārejot Rubikonas upi, teica slaveno frāzi "Kauliņi ir mesti." Klaudijs pasūtīja īpašu galdu, uz kura mest kauliņus, kad viņš ceļoja savā karietē. Kaligula bija slavens ar to, ka neprata zaudēt. Nero meta kauliņus, spēlei izmantojot savas tautas naudas līdzekļus.

Arābijas pussalā sākotnējā kauliņu spēle "azzahr" kļuva par "hazard". Agrīnais "hazard" spēles paveids ir atrodams 12. gadsimta rakstos un ir pat pieminēts Čosera Kanterberijas stāstos, kaut arī spēles vēsture sniedzas līdz pat Krusta kariem. Šī sarežģītā spēle gadu gaitā kļuva par galda spēli, kas iederējās sākotnējo kazino spēļu piedāvājumā. Franču spēlētāji šo spēli Amerikā ieviesa no Ņūorleānas.

Craps vēsture: 19.-21. gadsimts
Mūsdienu "craps" savu formu ieguva, kad Džons H. Vinns ieviesa "don't pass" likmes iespēju, lai kazino dotu statistisko pārsvaru bez krāpšanās. 19. gadsimta sākumā Amerikas kazino tā bija problēma, jo spēļu organizētājiem bija ļoti neliels pārsvars. Kaut arī "craps" ir daudz vienkāršāks "hazard" paveids, spēlei attīstoties, tajā joprojām tika piedāvāti dažādi likmju veidi un grupveida likmju veikšanas atmosfēra, kas kauliņu metējam deva iespēju vinnēt naudu visiem spēlētājiem. Otrajā pasaules karā karavīri popularizēja šo spēli, spēlēdami uz armijas segām, lai kauliņi neripotu pārāk tālu prom.

Spēļu automātu vēsture

19. gadsimts

Monētu automāti kazino un citās spēļu vietās parādījās 19. gadsimta pēdējā desmitgadē, vienlaicīgi Anglijā un ASV. Abās valstīs spēļu automāti kļuva populāri, pateicoties ikdienā lietojamo priekšmetu "automatizēšanas" modei. Laikmetā, kad tika ieviesti spēļu automāti, tika izgudrots arī fonogrāfs, filmas, kases aparāti un tirdzniecības automāti.

1890. gadā žurnālā Punch tika publicēts satīras raksts par nākotnes ikdienas dzīvi: "From the Diary of the Automatically Conducted". Raksts sākas ar šādu tekstu: "Septiņos no rīta mani uz grīdas izmet automātiskā gulta. Es tieku pacelts un iesviests automātiskā mazgāšanās un skūšanās krēslā. Kad mani ir apģērbusi automātiska ierīce, lifts mani aiztransportē uz brokastu telpu, kur mani pabaro "automātisks privāto brokastu nodrošinātājs".

1900.-1960. gada spēļu automātiem bija šādas pazīmes: sprauga, kurā iemest vienu monētu, lodziņš, kurā bija redzami trīs ruļļi ar dažādiem simboliem, paraujama svira, ar kuras palīdzību viens pēc otra tika iegriezti mehāniski ruļļi, vinnesti par noteiktu simbolu kombināciju vienā līnijā un automātiska monētu izmaksa no automāta.

Pirmais patents ar monētām darbināmām spēlēm ar spēles ratu tika izdots Anglijā. 1887. gadā Viljams Olivers izveidoja zirgu skriešanās spēli, kurā spēļu zirdziņi kustējās uz koncentriskiem mehāniskiem ruļļiem. Divus gadus vēlāk, Antonijs Hariss patentēja pie sienas piekaramu spēli ar ratu.

Tajā pašā laikā Sanfrancisko mašīnistu grupa Čārlza Feja vadībā izveidoja pirmo mūsdienās atpazīstamo spēļu automātu. Vairākas desmitgades populāru spēļu automātu pamatā bija Feja Liberty Bell spēle (un pat tās nosaukums). Šīs paaudzes spēļu automātiem bija trīs ruļļi, paraujama svira, spēle notika ar vienu monētu un vinnesti tika izmaksāti par vienā līnijā esošiem erceniem, pīķiem, kāraviem, pakaviem un zvaniņiem. Uz katra rata bija 10 simboli, kas varēja izveidot līdz 1000 kombinācijām. Sākotnējās šīs spēles versijās vinnests tika izmaksāts manuāli, un lielākais no tiem bija divdesmit piecu centu monētas par trīs zvaniem vienā līnijā. Nākamās desmitgades laikā Feja automātos jau bija ruļļi, kas apstājās viens pēc otra (lai spēlētājiem būtu lielāks azarts), un automātiska vinnestu izmaksa.

20. gadsimta pirmajā desmitgadē Herberts Mills no Čikāgas, ASV, izveidoja spēļu automātus, kurus viņš nokopēja no Feja, pievienojot dažas jaunas iespējas, lai nerastos sarežģījumi saistībā ar autortiesībām. Millsa automātos ruļļi tika palielināti līdz 20 simboliem, izveidojot 8000 iespējamās kombinācijas. (Lai šie spēļu automāti atšķirtos no Feja izgudrojuma, Mills tajos iekļāva ķiršu, apelsīnu, citronu un plūmju simbolus, kā rezultātā šīs spēles sāka saukt par "fruit machines". Šis nosaukums ir saglabājies līdz pat mūsdienām, it sevišķi Lielbritānijā.) Tiem bija arī lielāki lodziņi, lai spēlētāji varētu redzēt simbolus virs un zem vinnesta līnijas.

1960. gadi

1960. gados Bally revolucionizēja spēļu automātus, sākot ar spēli Money Honey. Money Honey debitēja 1963. gada beigās. Izmantojot jaunākās elektronikas iespējas, Bally automāti tika pārtaisīti pēc Lasvegasas modes: spilgtas krāsas, mirgojošas gaismas, skaļas skaņas un garantēta ātra spēle. Money Honey automātā bija arī monētu tvertne (atsevišķs nodalījums, kurā varēja uzglabāt 2500 vai vairāk monētu) un tā apakšā atradās metāla trauks, kurā skaļā veidā izkrita vinnests - sešas monētas sekundē. Līdz 1968. gadam Bally nodrošināja 94% no visiem Nevadas spēļu automātiem. Šajos automātos tika ieviesta arī iespēja spēlēt ar vairākām monētām.

Pateicoties Bally panākumiem, spēļu automāti Lasvegasā kļuva daudz populārāki. Tā savukārt bija veiksmīga augsne konkurencei, lai izveidotu savādākus un labākus spēļu automātu aparātus. Money Honey elektroniskās iespējas aizsāka spēļu automātu ceļu uz elektronikas un datorizētām komponentēm.

1980. gadi

1979. gadā Bally izplatītājs Wiljams 'Si' Reds dibināja International Gaming Technology (IGT). Šis uzņēmums līdz desmitgades beigām kļuva par dominējošo spēku spēļu automātu inovācijās un tirdzniecībā. Neilgi pēc IGT nodibināšanas šis uzņēmums ieviesa pirmos video pokera automātus.

Tikmēr datortehniķis Inge Telnaes izveidoja datorprogrammu, kas ruļļu vietā spēļu automātos ieviesa gadījumskaitļu ģeneratorus jeb "random number generator (RNG)". Pateicoties šai "virtuālo ruļļu" programmai, radās iespēja piedāvāt džekpotus ar astronomiskiem vinnestiem, vienlaicīgi nezaudējot peļņu. IGT savu tehnoloģiju licencēja 1984. gadā. 1986. gadā uzņēmums ieviesa Megabucks, vislielāko un populārāko progresīvo spēļu automātu džekpotu. Megabucks sistēmā tika savienoti spēļu automāti no visa Nevadas štata.

1990. gadi

1992. gadā Bally ieviesa Game Maker - video spēļu automātu, kurā spēlētāji varēja izvēlēties kādu no vairākām spēļu automātu (un video pokera) spēlēm un likmju lielumiem. Pateicoties Game Maker un IGT panākumiem video pokera spēļu nozarē, pieauga video animācijas izmantošana (papildinot automātus ar pogām un beigās arī ar skārienjūtīgiem ekrāniem, taču neaizstājot raujamās sviras).

1990. gadu beigās spēļu automātos tika ieviestas vairākas vinnestu līnijas un bonusa iespējas, kas atvēra papildu ekrānus vai piedāvāja papildspēles. Austrālijas uzņēmums Aristocrat Leisure Ltd. izveidoja video spēļu automātus (Austrālijā tie tiek saukt arī par "pokies"), kas piedāvāja vairākas vinnestu līnijas. Arī WMS Gaming ar savu populāro Reel 'Em In video spēļu automātu deva ieguldījumu pieaugošajā interesē par video animāciju un bonusa iespējām.

Viena no pirmajām papildspēlēm bija ruletes veida rats automāta augšpusē, kuru varēja aktivizēt ar noteiktu ruļļu kombināciju. Bally iesākumā šo bonusu piedāvāja spēlē Wheel of Gold. 1997. gadā IGT iegādājās licenci, lai spēļu automātos varētu izmantot populāro ASV TV šovu Wheel of Fortune. Tā Wheel of Fortune automātiem tika piešķirts TV šova rata izskats. Kad spēlētājs ieguva kombināciju, kas deva iespēju griezt ratu, to pavadīja publikas saucieni "wheel … of … fortune!". Wheel of Fortune ir kļuvusi par visu laiku populārāko spēļu automātu. Līdz ar to aizsākās arī "tematisko automātu" ēra. 1998. gadā IGT piedāvāja savus pirmos Elvis spēļu automātus.

21. gadsimts

Dažu pēdējo gadu laikā spēļu automātu transformēšanās cikls ir noslēdzies. Kaut arī sākumā šie automāti izskatījās līdzīgi tirdzniecības automātiem un pat darbojās pēc to principiem, tagad to pamatā ir sarežģītas, personīgajos datoros un mājas elektronikā sastopamas tehnoloģijas. Tāpat kā citās kazino spēlēs naudu ir aizstājuši žetoni, spēļu automātos nauda ir aizstāta ar kredītpunktiem un biļetēm. 1980. gadu beigās automātos sāka ieviest digitālus skaitītājus, kas reģistrēja iemestās monētas un vinnestus. Nākamajā desmitgadē spēļu automātos bez monētām un metāla žetoniem jau varēja izmantot arī banknotes. (Mūsdienās daudzos kazino monētas vairs vispār netiek izmantotas.) Pāreja no monētu laika noslēdzās, kad spēļu automāti tika atbrīvoti no monētu tvertnēm, tā vietā izmantojot TITO sistēmu ("ticket-in/ticket-out"). Spēlētāji var izmantot banknotes vai biļetes ar noteiktu kredītpunktu skaitu. Automāts naudas vietā izdod kredītpunktu biļetes. Kazino automātos, kas atgādina bankomātus, spēlētāji var samainīt naudu pret kredītpunktu biļetēm un apmainīt biļetes pret naudu.

Baccarat vēsture

Baccarat vēsture: senie laiki
Baccarat pirmsākumi ir meklējami 15. gadsimta beigās. Itāļu spēle "baccarà" (kas nozīmē "nulle") bija populāra daudzās Itālijas pilsētās. Franči to aizguva un mainīja nosaukumu uz "baccarat". Par cik kazino spēlētāji Eiropā vēlējās plašāku kāršu spēļu izvēli, baccarat popularitāte tikai pieauga.

Baccarat vēsture: 19.-21. gadsimts
Spēle kļuva ļoti populāra Saules karaļa, Luija XIV laikā, kurš ar to iepazīstināja aristokrātiju. 18. gadsimta beigās baccarat spēli sāka piedāvāt arī Lielbritānijas kazino. 19. gadsimtā tā bija populāra spēle arī Montekarlo.

Mūsdienu popularitātei baccarat var pateikties Džeimsa Bonda filmām, kurās tā ir attēlota kā eleganta augsto likmju kazino spēle. Superspiegs baccarat spēlē tādās filmās kā Dr. No (1962), Thunderball (1965), Casino Royale (1967), On Her Majesty's Secret Service (1969), For Your Eyes Only (1981), License to Kill (1989) un Goldeneye (1995).

Mūsdienās popularitāti ir saglabājušas trīs baccarat spēles versijas. Baccarat chemin de fer un banque joprojām ir populāra spēle Francijā un Montekarlo, bet punto banco ir bieži sastopama Ziemeļamerikas un atsevišķos Lielbritānijas kazino. Visas spēles tiek spēlētas gandrīz vienādi, pastāvot nelielām atšķirībām kāršu izdales veidā. Kaut arī visu kazino augsto likmju spēlētāju telpās tiek piedāvāta jebkura no šīm versijām, kazino zālē ierindas spēlētājiem ir pieejama mini baccarat spēle pie mazāka galda ar zemākām likmēm.

PokerStars kazino aplikācija

PokerStars kazino aplikācija

Spēlējiet PokerStars kazino spēles ārpus mājām, izmantojot aplikāciju, kuru var lejuplādēt iOS un Android ierīcēs.

Tūlītējs kazino bonuss

Bieži uzdotie jautājumi par kazino spēlēm

Apmeklējiet tūlītējā kazino bonusa lapu, lai uzzinātu, kas ir Jūsu tūlītējais bonuss un kā to izmantot.

Spēlēšana uz naudu

Chip Stack

Veiciet savu pirmo naudas iemaksu un sāciet spēlēt PokerStars. Iemaksu veikšana ir ātra un droša.